Lubes pagasta vēsture

Lubes pagasts ir agrākā Ārlavas pagasta daļa. 1945. gadā 28. jūlijā Ārlavas pagastā izveidoja vairākus ciemus, viens no tiem bija Lubes ciems. 1949. gadā pagastu likvidēja. 1954. gadā Lubes ciemam pievienoja daļu Lubezeres ciema, bet 1965. gadā daļu Lubes ciema iekļāva Valdemārpils pilsētas teritorijā. 1990. gadā Lubes ciemu pārveidoja par Lubes pagastu. Administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Lubes pagastā iekļauta neliela daļa agrākā Lubezeres un Nogales pagasta.

Lubes pagasta teritorijā atradās Lubes (Lubbesemmen), Popervāles (Pappe Arwalen, vēlāk – Popsch Erwalen), Ošu (Ossen), Lībes, Sārkastes, Griķlībes (Krickeliben), un Mūkalpu muižas. Lielākā bija Lubes muiža (plat. 1183 ha). Lubes, Popervāles un Ošu muižas pirmoreiz minētas 1582. gadā bīskapijas nodevu sarakstos, Sārkastes muiža – 1781. gadā. Daudzo īpašnieku vidū bija burggrāfs O. H. Hovens, Romas valsts ķeizariskais konsuls K. G. Trompovskis, Jaunpils īpašnieks M. Reke, Pastendes barons V. Hāns, Dundagas barona Ostena – Zakena dzimta, Pēterpils baņķieris J. H. Bahs, grāfs Plāters, barons Šillings. Jau 16. gs.b. darbojušās Lubes ūdensdzirnavas, 1861. gadā Lubes muižā bijis spirta brūzis, 1869. gadā Popervāles muižā tika iegādāta pat tvaika kuļmašīna. Pēc 1920. gada agrārās reformas muižu zeme tika sadalīta (Lubes muižu sadalīja 94 vienībās). 1947. gadā Lubes pagasta teritorijā nodibinājās pirmais kolhozs Talsu rajonā – “Cīņa”, vēlāk tam pievienoja kolhozu “Druva” un “Brīvība”. 1993. gadā kopsaimniecība tika likvidēta – arī pirmā Talsu rajonā.