Kultūrvide Lubes pagastā

Pagastā ir vairāki kultūrvēsturiski nozīmīgi objekti.
Tos pazīst un par tiem zina stāstīt pagasta ļaudis. Galvenie no tiem:

Divas Velna laivas – Mušiņu (kolhoza laikā no laukiem uzbērti akmeņi) un Bīlavu – senkapi, akmeņu krāvumu skandināvu ugunskapi. Velna laiva ir lielu apaļu laukakmeņu krāvums laivas formā (“laivas” garums ir 15,5 m, platums 4,5 m., no sākotnējiem 38 akmeņiem savās vietās saglabājies 21), tā attēlo seno kuģu kontūru. Arheologi novērtējuši, ka tās radušās laikā no 1000. Līdz 500. gadam pirms mūsu ēras [24]. Dr.hist. Muntis Auns pamatoti norāda savos rakstos, ka līdz Vikingu ērai vēl bija jāgaida 1000 gadus, tātad velna laivas atstājuši vikingu priekšteči. Tāpat M. Auns norāda, ka vikingi nebūt nav sinonīms vārdam skandināvi, tie ir sociāla grupa – vienlaicīgi kuģotāji, karotāji un laupītāji. 1999. gadā Bīlavu Velna laivas krāvumu atjaunoja. Šī laiva izveidota starp 950. un 750. gadu pirms mūsu ēras. Mušiņu Velna laiva atrodas 10 km no “Bīlavām”. Abi senkapi izpētīti 1863. gadā, trīs līdzīgas laivas izpētītas pie Lībes muižas, viena no tām 14,3 m gara ar 4,55 garu “stūres airi” (nav saglabājušās). Vēl šajos izrakumos atrastas vairākas kameras ar smiltīm, degušiem cilvēku kauliem un trauku lauskām. Šīs Velna laivas pieder pie Latvijas neparastākajiem arheoloģiskajiem pieminekļiem, arī šie Bīlavu Velna laiva, un te veiktie pētījumi norāda, ka iespējams bronzas laikmetā Ziemeļkurzemes teritoriju apdzīvojuši skandināvi. Paralēli zinātniskajam laukakmeņu krāvuma izskaidrojumam pastāv teikas par vietējā valdnieka Vidzera līgumu ar velnu, kam uzdots aizbērt jūras šaurumu starp Kolkas ragu un Sāmsalu. Gailim rītausmā iedziedoties, velna piekrautie kuģi pārvērtušies par akmeņiem.

Dabas piemineklis – Lūrmaņu atsegumi - klintis (valsts aizsardzībā) – Rojas upes abos krastos paceļas ap 400 m garas un 5 – 6 m augstas klintis, kurās atsedzas pelēcīgi un sarkanīgi smilšakmeņi, ar aliņām un lielākiem iedobumiem. Balsis te skan citādāk, nekā parasti, nav jābrauc jūsmot par Ērģeļu klintīm Gaujas krastā pie Cēsīm, atbalsi var meklēt arī te.

Braucot mežā pa tā saucamo Upes ceļu un pie septiņu stumbru priedes griežot pa labi, var nonākt līdz Lūrmaņu avotam. Avotu iecienījuši ne tikai pagasta iedzīvotāji, bet pēc ūdens brauc arī citi rajona iedzīvotāji.

Mūra tilts pār veco Rojas upes gultni Popervālē.

Saglabājušās arī Lubes dzirnavas (16. gs.b., pārbūvētas 1852. gadā). Lubes ūdensdzirnavu Ārlavas pagastā, Talsu apriņķī, celšanas gads nav zināms. 1900. gada adrešu grāmatā tās minētas kā Popervāles muižas dzirnavas.

Lubes krogs (1797. g. otrais stāvs 1880. gadā). Kā zināms, Kurzemes ekonomiskā uzplaukuma pamatā bija hercogistes izveidošanās. 1795. gadā pēdējais hercogs Pēteris Bīrons ir spiests atteikties no savām hercoga tiesībām. Kurzeme nonāk Krievijas sastāvā, iegūstot nosaukumu Kurļandskaja guberņa. Tieši šajā laikā 1797. gadā kāds pans Trompovskis Rojas – Sasmakas ceļa malā pie Rojas upes uzbūvē vienstāvu sarkanu ķieģeļu ēku – “Lubes krogu” – tiem laikiem un vietai ļoti lielu mūra ēku meža vidū. Domājams, ka krogs šai vietā būvēts tādēļ, ka šeit darbojušās ūdensdzirnavas.

Dižkoki – liepa Anužos (apkārtmērs – 4,6 m), priede Lubē (2,8 m), mežābele - nolūzusi (3,1 m) un seši dižozoli (4 – 6,6 m) viens nolūzis.

Saglabājies Popervāles muižas komplekss (pils celta 1808. gadā baroka stilā, vēlais klasicisms) - garenbūve ar pagraba stāvu, gala un centrālajiem rizalītiem ēkas augstumā. Dārza pusē, ēkas vidējā daļā, piebūvēta vaļēja veranda. Sienas celtas no ķieģeļiem, apmestas, līmeniski koka pārsegumi. Vēl līdz 1990. gadam pilī bija greznas podiņu krāsnis, ozolkoka parkets, ornamentēti bronzas durvju rokturi, balkons ar koka kolonnām, dakstiņu jumts. Kolhozs kungu māju, cerot uz saglabāšanu, ar Latvijas Kultūras fonda ziņu 1990. gadā pārdevis kooperatīvam “Gotika”, tas tālāk 1991. gadā SIA “Dimassko”. Kopš tā laika pils zaudējusi dakstiņu jumtu, greznās krāsnis un citas vērtības. Tagad palikušas tikai mūra sienas.

Popervāles koncentrācijas nometnes vietā (1943. –1944.) bija ieslodzīti, nežēlīgi mocīti un iznīcināti ap 1000 ebreju, krievu un baltkrievu no PSRS, Čehoslovākijas, Ungārijas un Francijas, kuri tika pārvesti no Mežaparka koncentrācijas nometnes Rīgā. Ieslodzītie būvējuši ceļus, elektropārvades līnijas, cēluši noliktavas.

Dižkalns (pilskalns) – Baltais kalns – sena teika vēstī, ka Baltajos kalnos atdusas latvju virsaitis Rojs, dievu sodīts par augstprātību, nesaticību un nodevību. Bet no viņa jaunās un skaistās sievas gaužām asarām radušies Sasmakas ezers un Rojas upe. Baltais kalns zudīs, un Rojs augšāmcelsies tad, kad te valdīs miers un saticība.